Sabiedrība zaudējusi ticību valsts varai, bet gatava iesaistīties problēmu risināšanā
Sabiedrība ir pārsteidzoši vienota savā noraidošajā attieksmē pret valsts varu. Latvijas iedzīvotāji ir zaudējuši ticību, ka valsts ir gatava tiem palīdzēt, un uzskata, ka cilvēkiem jāpaļaujas tikai uz pašu spēkiem. Taču vienlaikus sabiedrība ir kopš neatkarības atgūšanas vēl nepieredzēti aktīva un pauž gatavību iesaistīties problēmu risināšanā. Šādi secinājumi izriet no pētījuma par sabiedrības un valsts varas reālajām attiecībām, ko pēc aģentūras „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības" pasūtījuma īstenojusi pētījumu kompānija „GfK Baltic".
Pētījumā, kas no 18.oktobra līdz 10.novembrim tika veikts visā Latvijā, atklājas cilvēku skeptiskais vērtējums par valsts varas attiecībām ar sabiedrību. 61% respondentu norāda, ka valsts amatpersonu dialogs ar sabiedrību ir tikai butaforisks. 71% aptaujāto nepiekrīt apgalvojumam, ka varas pārstāvju izteiktie solījumi piepildās biežāk, gluži pretēji - 68% cilvēku norādījuši, ka valsts pārvaldes institūcijas nav vairojušas savu uzticamību. Turklāt 87% respondentu uzsver, ka par sabiedrības interesēm valsts vīri sāk domāt, vienīgi tuvojoties vēlēšanām.
„Latvijas iedzīvotāju patreizējo noskaņojumu raksturo nedrošība par nākotni, neapmierinātība ar varas distances palielināšanos, neticība pārmaiņām no augšas un gatavība aizstāvēt savas intereses. Aptauja uzrāda, ka tieši uzņēmēji un vadītāji šobrīd ir gatavi visskaļāk pieprasīt tiesiskus valsts pārvaldības principus," norāda „GfK Baltic" direktore Iluta Skrūzkalne.
Vienlaikus īpaši iezīmējas sabiedrības gatavība aktīvai rīcībai - 77% aptaujāto uzskata, ka cilvēki ir kļuvuši drošāki savu interešu un viedokļu paušanā un aizstāvēšanā.
Pētījums atklājis, ka cilvēki pozitīvas varas un sabiedrības attiecības vairāk saskata aizvadītajās desmitgadēs. Piemēram, 48% respondentu norādījuši, ka pirmās brīvvalsts laikā valsts vairāk rūpējusies par iedzīvotājiem, savukārt 60% aptaujāto norādījuši, ka padomju varas gados bijusi lielāka kārtība, bet 70% atzinuši, ka tolaik bijušas lielākas nākotnes garantijas.
„Kā visgrūtākos pēdējos piecpadsmit gadus vērtē cilvēki, kam šodien ir no 35 līdz 54 gadiem. Šī vecuma grupa arī biežāk kā pārējie atzīst, ka dzīves līmenis pēdējos 5 gados ir uzlabojies, un nākotnē viņi skatās visoptimistiskāk. Tas nozīmē, ka tieši šī vecuma grupa jūtas ekonomiski droši un ir gatava skatīties tālāk par savām ikdienas materiālajām interesēm. Iespējams, ka tieši viņi veicinās tā dēvēto post materiālo vērtību iedzīvināšanu sabiedrībā - kas ir ne vien tiesiska un demokrātiskas valsts pārvaldība, bet arī rūpes par vides ekoloģiju un kultūru" skaidro Iluta Skrūzkalne.
Vislatvijas aptaujā iezīmējas būtisks sabiedrības brieduma apliecinājums - Latvijas iedzīvotāji par būtiskām uzskata vairs ne tikai valsts nodrošinātās materiālās garantijas, bet arī demokrātijas pamatelementu klātesamību valsts dzīvē. Latvijas Republikas dzimšanas dienā iedzīvotāji varas pārstāvjiem novēl ne tikai veicināt valsts un iedzīvotāju labklājību (68%), bet arī biežāk ieklausīties sabiedrības viedoklī (73%) un nostiprināt vērtības un tiesiskumu (47%).
Papildu informācija:
Iluta Skrūzkalne, dr. oec
GfK Baltic vadītāja,
T. +37167356202
iluta.skruzkalne@gfk.com
Kurš laiks Latvijas valsts vēsturē,
Jūsuprāt, ir bijis vislielākais pārbaudījums?
Ko Jūs novēlētu Latvijas varas pārstāvjiem valsts dzimšanas dienā/ko būtu nepieciešams uzlabot līdz 90. gadadienai? (atvērts, vairāku atbilžu jautājums)
