Pētījums: inflācija iedzīvotājiem liks pārskatīt iecienīto produktu sarakstu
Rīga, 5. februāris, 2008
Pieaugot inflācijai un pasliktinoties valsts ekonomiskajai situācijai, 38 % Latvijas iedzīvotāji domā turpmāk izvēlēties lētākus piedāvājumus, 26 % savukārt plāno samazināt atsevišķu pārtikas produktu pirkumus un tikai 12 % iedzīvotāji ir pārliecināti, ka viņu patēriņa ieradumi nemainīsies. Šādus rezultātus uzrādīja pētījumu kompānijas GfK Baltic janvārī veiktais pētījums par sagaidāmo iedzīvotāju reakciju uz inflācijas pieaugumu valstī.
Uz jautājumu „Kādu produktu un pakalpojumu ikdienas patēriņu jums visticamāk nāksies samazināt cenu pieauguma un valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā?", ceturtā daļa jeb 26% Latvijas iedzīvotāju atbildēja, ka plāno samazināt atsevišķu pārtikas produktu pirkumus. Visticamāk patēriņa kritums skars saldumu, našķu un konditorejas izstrādājumu kategorijas, kā arī žurnālu, avīžu un grāmatu pirkumus, līdz ar cigaretēm. Vairāk kā 20 % iedzīvotāju plāno samazināt tēriņus sadzīves pakalpojumiem un remontiem, sagaidāms, ka tikpat daudz cilvēku mēģinās sabalansēt savu budžetu, atsakoties no ceļojumiem. Iespējams, grūtākus laikus nāksies piedzīvot kino, teātru, un koncertu organizētājiem, kā arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, jo 1/5 iedzīvotāju plāno samazināt arī šo pakalpojumu grupu patēriņu. Tikpat daudz cilvēku rūpīgāk apdomās arī tēriņus tradicionālajās brīvdienu iepirkumu tūrēs uz lielveikaliem.
Alkohola un apģērbu pirkumus domā ierobežot 16% Latvijas iedzīvotāju. 8% respondentu plāno samazināt personiskā un sabiedriskā transporta pakalpojumus. Cilvēki pēc 55 gadiem, pensionāri un cilvēki ar zemākiem ienākumiem biežāk kā pārējo demogrāfisko grupu respondenti samazinās patēriņu tādās grupās kā ikdienas pārtika (apstiprinoši atbildēja 40% respondentu šajā vecuma grupā), žurnāli, avīzes, grāmatas (30% šajā vecuma grupā).
„Tas, ka esošajā situācijā vairāk kā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju plāno izvēlēties lētākus piedāvājumus liecina, ka kritīsies mazumtirdzniecības apjomi, savukārt ātrās aprites produktu kategorijās daudziem zīmoliem var būtiski mainīties līdzšinējā tirgus situācija" uzskata GfK Baltic direktore Iluta Skrūzkalne, „Cilvēki ir sākuši pastiprināti pievērst uzmanību cenām, visticamāk daudzi pārskatīs gan savu līdzšinējo pārtikas produktu „grozu", gan arī iecienītos zīmolus, kritīsies arī ilgtermiņa mājsaimniecību preču pieprasījums. Šādā situācijā cilvēki kļūst racionālāki - vispirms atsakās no tā saucamajām impulsa precēm, sāk rūpīgi plānot pirkumus, retāk iegriezties veikalos, lai „nekristu kārdinājumā" tērēties. Uzņēmumiem tas pamatā nozīmē pieprasījuma un patērētāju kopuma izmaiņas, īpaši konkurences piesātinātos sektoros. Uzņēmumi šādos laikos parasti izvēlas vienu no 2 stratēģijām - gudrākie pārstrukturizē produktu portfeli, pielāgojoties jaunajai situācijai, bet ātrākie uzsāk cenu karus. Ilgtermiņā šādās situācijās gudrākie apsteidz ātrākos".
GfK Baltic pētījumu veica no 12. līdz 24. janvārim, visā Latvijā aptaujājot 508 iedzīvotājus. Apsekojumā tika izmantota nejaušas stratificētas izlases metode, kas iegūtos rezultātus ļauj attiecināt uz visiem Latvijas iedzīvotājiem ar noteiktu statistisko kļūdu.
Papildu informācija:
Iluta Skrūzkalne, dr. oec
GfK Baltic vadītāja,
T. +37167356202
iluta.skruzkalne@gfk.com
