Pētījums: trešdaļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ekonomikas atveseļošana ir viņu problēma
Rīga, 16. aprīlis, 2009
Vairāk kā 2/3 jeb 76% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ekonomisko krīzi Latvijā katrs personiski var risināt, vairāk pērkot Latvijā ražotu produkciju un pakalpojumus. Savukārt, tikai nedaudz vairāk kā puse - 57% iedzīvotāju ekonomikas atveseļošanu atbalstītu ar godīgu nodokļu nomaksu. Sabiedrības viedoklis ir izteikti negatīvs par tādiem krīzes risinājumiem, kas saistās ar personīgo ienākumu samazināšanu. Par to liecina sociālo pētījumu kompānijas „GfK Baltic" šī gada martā veiktās aptaujas rezultāti, kurā Latvijas iedzīvotājiem tika lūgts izvērtēt dažādas atbalsta metodes ekonomikas atveseļošanai attiecībā uz sevi personiski.
Jautājumā par nodokļu maksāšanu, sabiedrības viedoklis dalās. Nodokļu maksāšanu kā ekonomikas atveseļošanas atbalsta veidu visvairāk atbalsta iedzīvotāji vecuma grupā no 45-54 gadiem, cilvēki ar augstāko izglītību, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzēji, finanšu, apdrošināšanas, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarēs strādājošie. Jāatzīmē, ka 46% iedzīvotāji būtu gatavi ziņot valsts kontroles institūcijām par uzņēmējiem, kas nemaksā nodokļus. Visvairāk šādu viedokli pārstāv iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 54 gadiem.
Vienlaikus ¼ daļa sabiedrības uzskata, ka nav gatavi maksāt nodokļus, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu. Viskritiskāk noskaņoti pret godīgu nodokļu maksāšanu ir pašnodarbinātie, uzņēmēji un zemnieki. Šajā grupā 30% respondentu nav gatavi atbalstīt valsti ar godīgu nodokļi nomaksu. Mazāk „likumpaklausīgi" ir iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (300 - 400 LVL mēnesī), Rīgas rajona un Zemgales iedzīvotāji.
Jautājumā par algu samazināšanu, tikai 11% iedzīvotāju atbalstītu valdības ieceri samazināt algas par piektdaļu. Šādi domājošie biežāk ir sastopami vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem. Visnegatīvāk šādu lēmumu vērtētu iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kur atbalstu šādai politikai izrādītu 5 %. Sabiedrības viedoklis ir negatīvs attiecībā arī uz atteikšanos no pensijas 2. līmeņa personīgajiem uzkrājumiem - tikai 13% būtu gatavi to darīt ekonomikas atveseļošanas labā. Izteikti negatīvi ir noskaņotie pašnodarbinātie, uzņēmēji un zemnieku.
28% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem nebūtu ar personisko rīcību kaut kādā veidā jāatbalsta ekonomikas atveseļošana. Izteikti negatīva ir nostājā pret savu individuālo uzkrājumu pārdali, lai stabilizētu valsts finanses un atbalstītu vājākās un neaizsargātākās sabiedrības daļās. Kopumā vismazāk ekonomikas problēmu risināšanā vēlas iesaistīties pašreizējie bezdarbnieki. Visvairāk - cilvēki ar augstāko izglītību (43%), skolotāji (47%), veselības aprūpē strādājošie (63%) un valsts pārvaldē strādājošie (40%).
GfK Baltic vadītāja Iluta Skrūzkalne, komentējot pētījuma rezultātus, uzsver: „Šī aptauja uzrādīja, ka mūsu sabiedrībā vienlīdz daudz ir gan ekonomikas atveseļošanā iesaistīto jeb aktīvo, gan vienaldzīgo, gan arī noraidošo. Tas, ka trešdaļa iedzīvotāju ir atzinuši, ka viņu personiskais atbalsts ekonomikas atveseļošanai ir katra personiskā problēma, sabiedrības ekonomiskā pesimisma kontekstā ir jāvērtē optimistiski. Tomēr vairums ir gatavi ar personisko rīcību iesaistīties ekonomikas atveseļošanā tikai tiktāl, cik tas neskartu tieši cilvēku personiskos ienākumus."
Par iedzīvotāju aptauju: GfK Baltic pētījumu veica no 16. marta. līdz 25. martam, visā Latvijā aptaujājot 523 iedzīvotājus. Apsekojumā tika izmantota nejaušas stratificētas izlases metode, kas iegūtos rezultātus ļauj attiecināt uz visiem Latvijas iedzīvotājiem ar noteiktu statistisko kļūdu.
Par pētījumu kompāniju „GfK": „GfK" ir piektā lielākā pētījumu aģentūra pasaulē. Centrālajā un Austrumeiropā GfK Group patlaban ir pārstāvēta 17 valstīs, tai skaitā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Lai iegūtu detalizētāku informāciju par GfK kompāniju, lūdzu, apmeklējiet www.gfk.lv
Papildu informācija:
Iluta Skrūzkalne, dr. oec
GfK Baltic vadītāja,
T. +37167356202
